GRAMÁTICA ÁRABE

 

 LECCIÓN 18

 

 

النـَّـصّ الأسـاسـي                TEXTO BÁSICO

 

فـي نـيـويـورك                                      En Nueva York

 

Samira: ¿Dónde fuiste, Ahmad?

 

سَـمـيـرة: أيْـنَ ذ َهَـبْـتَ يـا أحْـمَـد؟

Ahmad: A Nueva York

 

أحْـمَـد: إلى نـيـويـورك

Samira: ¿Fuiste en coche?

 

سَـمـيـرة: هَـل ذ َهَـبْـتَ بـِــالسَّـيـّارة؟

Ahmad: No, fui en avión y volví en autobús

 

أحْـمَـد: لا، ذ َهَـــبْـــتُ بـِــــالطـّائِــرة وَرَجَـعْــتُ بـِـالاُوتـوبـيـس

Samira: ¿Por qué fuiste a Nueva York?

 

سَـمـيـرة: لِـمـاذا ذ َهَـبْـتَ إلى نـيـويـورك؟

Ahmad: Para visitar a algunos amigos y amigas

 

أحْـمَـد: لِـزِيـارة بَعْـض الأصْدِقـاء وَالصَّـديـقـات

Samira: ¿Qué hicisteis allí?

 

سَـمـيـرة: مـاذا فـَـعَـلـْـتـُمْ هُـنـاك؟

Ahmad: Fuimos a un restaurante árabe

 

أحْـمَـد: ذ َهَـبْـنـا إلى مَـطـْـعَـم عَـرَبـي

Samira: ¿Qué comisteis?

 

سَـمـيـرة: مـاذا أكـَـلـْـتـُـمْ؟

Ahmad: Yo comí kebab, ellos comieron kubba, y bebimos café árabe

 

أحْـمَـد: أنـا أكـَــلـْــتُ الكـَـبـاب وَهُــمْ أكـَــلــوا الكـُـبّـة، وَشـَـرِبْـنـا قـَـهْـوة عَـرَبـِـيّـة

Samira: ¿Dónde fuisteis después de eso?

 

سَـمـيـرة: أيْـنَ ذ َهَـبْـتـُمْ بَـعْـدَ ذ َلِـكَ؟

Ahmad: Fuimos al teatro, pero algunas amigas fueron al cine y vieron la película “Un hombre y una mujer”

 

أحْـمَـد: ذ َهَـبْـنـا إلى المَـسْـرَح، وَلـَكِـن بَـعْـض الصَّـديـقـات ذ َهَــبْــنَ إلى السّـيـنِـمـا وَشـاهَــدْنَ فـيـلـْـم "رَجُـل وَاِمْـرَأة"

Samira: ¿Todos tus amigos son estudiantes de la Universidad?

 

سَـمـيـرة: هَـل كـُــلّ أصْـدِقـائِــــــــك طـُـلاّب في الجـامِـعـة؟

Ahmad: Unos son estudiantes y otros son empleados

 

أحْـمَـد: بَـعْـضُـهُـمْ طـُلاّب وَبَـضْـهُـمْ مُـوَظـَّـفـون

Samira: Hasta la vista

 

سَـمـيـرة: إلى اللـِّــقــاء

Ahmad: Adiós

 

أحْـمَـد: مَـعَ السَّـلامـة

 

 

زِيـارة صَـديـق                     Visita de un amigo

 

Mi amigo el Sr. Lutfi Ahmad es empleado del Banco de Egipto. Vino de visita a España con algunos de sus amigos. Recibimos al Sr. Lutfi ayer. Y por la tarde fuimos a un restaurante árabe. Comimos comida árabe y todos nosotros bebimos café. Fuimos después de eso a un cine cercano al restaurante y vimos a Omar Sharif en la película “El Doctor Zivago”.

صَـديـقــي السَّـيِّـد لـُـطـْـفـي أحْـمَـد مُـوَظـَّــف في بَــنـْـك مِـصْـر. حَـضَـرَ مَـعَ بَــعْــض أصْـدِقـائِــهِ إلى إسْـبـانـيـا لِلـزِّيــارة. إسْــتـَــقـْــبَـلـْـنـا السَّـيِّـد لـُـطـْـفـي أمْــس. وَفي المَــسـاء ذَهَــبْـــــــــنـا إلى مَـطـْـعَــم عَـرَبـي وَأكـَـلـْــنـا طـَعـامـًا عَـرَبـِـيـًّا وَشَـرِبْـنا كـُـلـُّـنا القـَهْـوة. ذهَـبْـنـا بَعْـدَ ذ َلِـكَ إلى سـيـنِـمـا قـَريـبـة مِـن المَـطـْعَـم وَشـاهَـدْنـا عُـمَـر الشَّـريـف في فـيـلـم :الدُّكـْـتـور جـيـفـاغـو".

 

 

  

1- Los nombres kull y ba‘d

 

- Las palabras kull (كـلّ), todo, cada, y ba‘d (بَـعـض), algunos, son nombres. Tienen una única forma. Pero pueden ir determinados o indeterminados y flexionarse (declinarse) como cualquier nombre según la función que cumplan en la oración. Ambos suelen construirse en idâfa, pero también pueden usarse como nombres independientes.

 

- Significado de kull según vaya en idâfa, con afijo o independiente:

 

A) En idâfa, seguido por tanto de nombre en genitivo, o con afijo pronominal:

 

kull + genitivo singular indeterminado = cada

 

cada estudiante

         كـُـلُّ طـالِـبٍ

cada hoja

كـُـلُّ وَرَقـةٍ

 

kull + genitivo singular determinado o afijo singular = todo/a

 

todo el libro

        كـُـلُّ الكِـتـابِ

toda la universidad

كـُـلُّ الجـامِـعـةِ

todo él

                كـُـلـُّــهُ

toda ella

كـُـلـُّــهـا

 

kull + genitivo plural determinado o afijo plural = todos/as

 

todos los estudiantes

       كـُـلُّ الطـُّـلاّبِ

todas las hojas

كـُـلُّ الوَرَقـاتِ

todos ellos

              كـُـلـُّــهُـمْ

todas ellas

كـُـلـُّــهُـنَّ

 

B) Como nombre independiente:

 

kull min + nombre en genitivo = cada uno/a de; todos/as

 

fue a visitar a cada uno de (todos) sus amigos

ذَهَـبَ لِـزِيـارةِ كـُـلٍّ مِـنْ أصْـدِقـائِــهِ

 

al-kull = todo/a; todos/as

 

se comió todo

أكـَـلَ الكـُـلَّ

 

- Uso de kull. Puede cumplir cualquier función en la oración. Entrre sus usos vistos destacan:

 

A) Sujeto de oración nominal o verbal, antes o después del verbo:

 

todos ellos están aquí

 

كـُـلـُّـهُـمْ هُـنـا

vinieron todos los alumnos

حَـضَـرَ كـُـلُّ الطـُّـلاّبِ

vinieron todos ellos

                كـُـلـُّـهُـم حَـضَـروا /  حَـضَـرَ كـُـلـُّـهُـمْ

 

B) Objeto de oración verbal:

 

¿te bebiste todo el café?

هَـلْ شَـرِبْــتَ كـُـلَّ القـَـهـْوةِ؟ / هَـلْ شَـرِبْـتَ القـَـهْـوة َ كـُـلـَّـهـا؟

 

C) Objeto no directo de oración verbal:

 

les hablé a todos

تـَحَـدَّثـْــتُ إلى الكـُـلِّ / تـَحَـدَّثـْـتُ إلى كـُـلـِّــهـِـمْ

 

- Uso y significado de ba‘d. Con un uso similar al de kull, significa alguno/a, os/as (de). Suele construirse en idâfa seguido de nombre determinado en genitivo, o con afijo.

 

algunos de los estudiantes

  بَـعْـضُ الطـُّـلاّبِ

algunos de ellos

بَـعْـضُــهُـمْ

 

 

 

2- Plural sano masculino y femenino

 

En árabe, letra se dice harf (también significa partícula, preposición); palabra es kalima; frase, ŷumla; párrafo, faqra; texto, nass. Por su parte, singular se dice mufrad; dual, muzannà; y plural es ŷam‘. En este apartado estudiaremos el plural: el plural regular (llamado plural sano, ŷam‘ sâlim, tanto del masculino, mudzakkar, como del femenino, muannaz) y el plural irregular (llamado plural fracto, ŷam‘ taksîr).

 

 - El plural (ŷam‘). En árabe los nombres (sustantivos, adjetivos, participios,...) pueden tener uno o varios plurales de una de estas clases:

- Plural sano (ŷam‘ sâlim): se forma añadiendo sufijos al singular. Son las terminaciones –ûn o –în si la palabra es masculina (muslim, musulmán; muslimûn o muslimîn, musulmanes); y la terminación –ât si la palabra es femenina (muslima, musulmana; muslimât, musulmanas).

- Plural fracto (ŷam‘ taksîr): se forma sometiendo el nombre a ciertos esquemas que rompen el molde del singular, como se verá más tarde.

- ¿Qué tipo de plural corresponde a cada nombre? Hay ciertas normas para conocer qué plural lleva cada nombre, pero como éste no es totalmente previsible, en la práctica el plural debe aprenderse de memoria con el singular.

 

A) Formación del plural sano (ŷam‘ sâlim). Los plurales sanos, masculinos o femeninos, sólo tienen dos terminaciones; es decir, tienen una terminación para el nominativo (el sujeto de la frase) y otra terminación para los demás casos (el acusativo y el genitivo). A la hora de estudiar los plurales sanos debemos olvidarnos de las terminaciones que hemos estudiado hasta aquí para los nombres tríptotos (-u, -a, -i, más una –n cuando son indeterminados) o díptotos (-u, -a). Los plurales sanos tienen su propia declinación. Pero, tal como se estudiará más adelante, la mayoría de los plurales irregulares -los fractos- tienen declinación tríptota, o bien es díptota en algunas formas.

 

Los plurales sanos se forman añadiendo al singular los siguientes sufijos:

- Para el masculino sano las terminaciones –ûn(a) cuando la palabra vaya en nominativo, y la terminación –în(a) cuando vaya en cualquier otro caso, ya vaya la palabra determinada o indeterminada (la vocal –a al final sirve de apoyo cuando la palabra siguiente empiece por artículo);

- Para el femenino la terminación de plural sano es siempre –ât; pero a la hora de declinar y unir la palaba siguiente que empiece por artículo, la terminación será –ât(un) para nominativo indeterminado y –ât(in) para los demas casos; si la palabra va determinada esas terminaciones se simplifican: –ât(u) para el nominativo, –ât(i) para los demás casos. Obsérvalo en este cuadro:

 

 

        masculino

 

  femenino

 

indeter.-deter.

indeter.

deter.

nominativo

ــــــونَ

ـــــــاتٌ

ـــــــاتُ

acusativo/genitivo

ـــــيـنَ

ـــــــاتٍ

ـــــــاتِ

 

Añadiendo  esos sufijos a muslim, musulmán, y muslima, musulmana, obtendríamos los siguientes plurales sanos:

 

 

nominativo

 

مُـسْـلِـمـونَ

المُـسْـلِـمـونَ

unos musulmanes

 

los musulmanes

 

 

مُـسْـلِـمـاتٌ

المُـسْـلِـمـاتُ

unas musulmanas

 

las musulmanas

 

acusativo

 

مُـسْـلِـمـيـنَ

المُـسْـلِـمـيـنَ

a unos musulmanes

 

a los musulmanes

 

 

مُـسْـلِـمـاتٍ

المُـسْـلِـمـاتِ

a unas musulmanas

 

a las musulmanas

 

genitivo

 

مُـسْـلِـمـيـنَ

المُـسْـلِـمـيـنَ

de unos musulmanes

 

de los musulmanes

 

مُـسْـلِـمـاتٍ

المُـسْـلِـمـاتِ

de unas musulmanas

 

de las musulmanas

 

B) Nombres que tienen plural sano. Uso.

- El plural sano (ŷam‘ sâlim) masculino (mudzakkar) se usa sólo para referirse a seres humanos masculinos o grupos que incluyan al menos uno masculino. Tienen plural sano masculino, por ejemplo, los siguientes sustantivos, adjetivos y participios:

 

empleado   مُـوَظـَّـفٌ

empleados   مُـوَظـَّـفـونَ

director   مُـديـرٌ

directores   مُـديـرونَ

famoso   مَـشْـهـورٌ

famosos   مَـشْـهـورونَ

presente   مَـوْجـودٌ

presentes   مَـوْجـودونَ

especial   خـاصٌّ

especiales   خـاصّـونَ

libanés   لـُبْـنـانِـيٌّ

libaneses   لـُبْـنـانِـيّـونَ

secretario   سِـكـْرِتـيـرٌ

secretarios   سِـكـْرِتـيـرونَ

visitante   زائِـرٌ

visitantes   زائِـرونَ

 

En los diccionarios, la abreviatura de ŷam‘ es una ŷîm escrita así (ج), aunque algunas veces no se pone el paréntesis. Cuando una palabra tienen plural sano, en los diccionarios suele indicarse añadiendo sólo la terminación, así: مَـسْـلِـم (ج) ون con ello se está diciendo que el plural de muslim es muslimûn. Otro ejemplo sería: مُـسْـلِـمـة (ج) ات con es decir, el plural de muslima es muslimât.

 

Pero es importante recordar que hay muchos nombres referidos a seres humanos masculinos que no tienen plural sano, como los siguientes:

 

árabe   عَـرَبـِـيٌّ

árabes   عَـرَبٌ

marroquí   مَـغـْـرِبـِيٌّ

marroquíes   مَـغـارِبـة ٌ

extranjero   أجْـنـَـبـِـيٌّ

extranjeros   أجـانِـبُ

nuevo   جَـديـدٌ

nuevos   جُـدُدٌ

profesor   اُسْـتـاذ ٌ

profesores   أسـاتِـذة ٌ

 

Recuerda: estos plurales irregulares se declinan como cualquier otro nombre (son tríptotos), aunque hay algunos casos en que son díptotos (como “extranjeros”).

 

- El plural sano (ŷam‘ sâlim) femenino (muannaz) se usa para referirise a seres humanos femeninos y a ciertos seres no humanos que se verán más tarde. En general, lo tienen los nombres femeninos que acaban en tâ marbûta, como los siguientes subtantivos, adjetivos y participios:

 

alumna   طـالِـبـة ٌ

alumnas   طـالِـبـاتٌ

profesora   أسْـتـاذة ٌ

profesoras   أسْـتـاذاتٌ

empleada   مُـوَظـَّـفـة ٌ

empleadas   مُـوَظـَّـفـاتٌ

directora   مُـديـرة ٌ

directoras   مُـديـراتٌ

presidenta   رَئـيـسـة ٌ

presidentas   رَئـيـسـاتٌ

amiga   صَـديـقـة ٌ

amigas   صَـديـقـاتٌ

libanesa   لـُبْـنـانِـيّـة ٌ

libanesas   لـُبْـنـانِـيّـاتٌ

nueva   جَـديـدة ٌ

nuevas   جَـديـداتٌ

secretaria   سِـكـْـرتـيـرة ٌ

secretarias   سِـكـْـرِتـيـراتٌ

antigua   قـَديـمـة ٌ

antiguas   قـَديـمـاتٌ

 

- Tanto el plural masculino como el femenino pueden usarse en todos los casos (teniendo en cuenta su peculiar declinación), concertando entre sí según su función dentro de la frase.

 

ellos son profesores visitantes

هُـمْ مُـدَرِّسـونَ زائِـرونَ

ellas son profesoras nuevas

هُـنَّ مُـدَرِّسـاتٌ جَـديـداتٌ

los empleados están presentes

المُـوَظـَّـفـونَ مَـوْجـودونَ

las alumnas libanesas

الطـّالِـبـاتُ اللـُّبْـنـانِـيّـاتُ

de los secretarios libaneses

مِـنَ السِّـكـْـرِتـيـريـنَ اللـُّـبْـنـانِـيـّيـنَ

de unas viejas amigas

مِـنْ صَـديـقـاتٍ قـَديـمـاتٍ

 

 

 

3- El plural sano masculino en idâfa y con afijos

 

Pérdida de la nûn final. Recuerda: el plural sano masculino consiste en añadir a un nombre las terminaciones –ûn o –în. Pues bien, cuando un plurar sano masculino es el primer término de una idâfa o lleva afijo pronominal (un posesivo), pierde la –n final:

 

plural en nominativo

volvieron los profesores de Historia

رَجَـعَ مُـدَرِّسـو التـّاريـخِ

plural en acusativo

el rector recibió a los profesores de Historia

إسْـتـَقـْـبَـلَ الرَّئـيـسُ مُـدَرِّسـي التـّاريـخِ

plural en genitivo

fui al despacho de sus profesores

ذهَـبْـتـُ إلى مَـكـْـتـَبِ مُـدَرِّسـيـهـِمْ

 

- El afijo de primera persona singular (-î, mi, me) toma la forma de –ya en vez de –î al afijarse a una palabra que acaba en vocal larga; y si esa vocal larga es –û ésta se trasforma en –î por lo que funde con el afijo mediante un tashdîd (-iyya). Al aplicarse esta norma al plural sano masculino, desaparecerá la diferencia de caso, y sólo el contexto poodrá aclararlo:

 

mis profesores

مُـدَرِّسـو + يَ > مُـدَرِّسـي + يَ = مُـدَرِّسِـيَّ

a mis porfesores, de mis profesores

مُـدَرِّسـي + يَ = مُـدَرِّسِـيَّ

 

 

 

4- El perfectivo en plural

 

Para formar las personas del plural del perfectivo (el pasado, dî) se añaden unas aformativas específicas (para nahnu -, para antum -tum, para antunna -tunna, para hum -û seguida de un alif que no se pronuncia, para hunna -na).

Aplicando los esquemas ya vistos, y añadiendo los del plural así como los del dual que se estudiarán más adelante, éste sería el esquema completo del perfectivo de forma I, cuyas aformativas (terminaciones) pueden aplicarse a las formas derivadas. En la forma I la segunda radical podrá llevar cualquier vocal (kataba, escribir; shariba, beber; kabura, crecer):

 

yo

ـَ  ـَ ُِ ـْ  تُُ

كـَـتـَـبْـتُ

escribí, he escrito

tú (m)

ـَ  ـَ ُِ ـْ  تَ

كـَـتـَـبْـتَ

escribiste, has escrito

tú (f)

ـَ  ـَ ُِ ـْ  تِ

كـَـتـَـبْـتِ

escribiste, has escrito

él

ـَ  ـَ ُِ ـَ

كـَـتـَـبَ

escribió, ha escrito

ella

ـَ  ـَ ُِ ـَ  تْ

كـَـتـَـبَـتْ

escribió, ha escrito

nosotros/as

ـَ  ـَ ُِ ـْ  نـا

كـَـتـَـبْـنـا

escribimos, hemos escrito

vosotros

ـَ  ـَ ُِ ـْ  تـُمْ

كـَـتـَـبْـتـُمْ

escribisteis, habéis escrito

vosotras

ـَ  ـَ ُِ ـْ  تـُنَّ

كـَـتـَـبْـتـُنَّ

escribisteis, habéis escrito

ellos

ـَ  ـَ ُِ ـ  وا

كـَـتـَـبـوا

escribieron, han escrito

ellas

ـَ  ـَ ُِ ـْ  نَ

كـَـتـَـبْـنَ

escribieron, han escrito

vosotros/as dos

ـَ  ـَ ُِ ـْ  تـُمـا

كـَـتـَـبْـتـُمـا

escribisteis, habéis escrito

ellos dos

ـَ  ـَ ُِ ـ  ا

كـَـتـَـبـا

escribieron, han escrito

ellas dos

ـَ  ـَ ُِ ـَ  تـا

كـَـتـَـبَـتـا

escribieron, han escrito

 

Observa que la última consonante radical lleva sukûn en todas las personas salvo en huwa, hiya, hum y humâ. Recordar esto será importante cuando se estudien los verbos enfermos.

 

Recuerda: la aformativa ـوا lleva un alif ortográfico que no tienen pronunciación (se pronuncia –û) y que se pierde al tomar afijo pronominal: أكـَلـوا ellos comieron, أكـَلـوهُ  ellos lo comieron.

 

- Muy importante: las personas del plural sólo se usan para seres humanos. Con los plurales de objetos o animales el verbo siempre irá en singular femenino.

 

los hombres acudieron

الرِّجـالُ حَـضـَـروا

las mujeres acudieron

النـِّـسـاءُ حَـضَـرْنَ

los perros acudieron

الكِـلابُ حَـضَـرَتْ

los coches acudieron

السَّـيّـاراتُ حَـضَـرَتْ

 

 

 

5- Concordancia del verbo tras sujeto plural

 

Aunque se suele decir que en árabe se prefiere poner el verbo al principio de la oración en lugar del sujeto, en realidad el orden verbo-sujeto es cuestión de estilo y depende de aspectos como la longitud de ambos o la importancia que se quiera dar al sujeto.

-Como ya se ha visto, si el verbo va ante sujeto plural, irá en singular, concertando en género con el sujeto. Pero si el verbo va tras sujeto plural, el verbo también irá en la persona plural correspondiente (esta regla sólo vale para seres humanos; para seres no humanos, el verbo siempre irá en femenino singular vaya antes o después del verbo).

 

los estudiantes fueron a Beirut

الطـُّـلاّبُ ذهَـبـوا إلى بَـيْـروتَ / ذهَـبَ الطـُّـلاّبُ إلى بَـيْـروتَ

mis amigas fueron a Beirut

صَـديـقـاتي ذهَـبْـنَ إلى بَـيْروتَ / ذهَـبَـتْ صَـديـقاتـي إلى بَـيْروتَ

 

- Si el sujeto plural queda implícito, el verbo irá en la persona del plural correspondiente:

 

(ellos) fueron a Beirut

ذهَـبـوا إلى بَـيْروتَ

(ellas) fueron a Beirut

ذهََـبْـنَ إلى بَـيْـروتَ

 

 

 

6- Sujeto pronominal expreso para énfasis o contraste

 

En la oración verbal no se espresa el pronombre personal que hace de sujeto de la frase, ya que está implícito en la persona verbal:

 

¿dónde está Karima?

أيْـنَ كـَريـمـة؟

Ha ido a la casa

ذهَـبَـتْ إلى البَـيْـتِ

 

Queda pesado responder a la pregunta anterior “ella ha ido a casa”. Pero si se quiere enfatizar el sujeto o contrastarlo con otro, se incluye el pronombre personal:

 

yo comí kabab y ellos comieron kubba

أنـا أكـَلـْـتُ الكـَبـابَ وَهُـمْ أكـَلـوا الكـُبّـة َ

 

 

 

7- Resumen sobre declinación

 

La flexión o declinación (i‘râb) consiste en añadir una terminación a las palabras según su función dentro de la frase. A la hora de declinar hay que tener en cuenta que la palabra sea indeterminadad (que no lleve artículo) o determinada (que lleve artículo). Hay varias posibilidades:

1º- Los tríptotos: La mayoría de las palabras árabes son tríptotas, es decir, cambian su terminación según sean sujeto, complemento directo o complemento circunstancial en la frase (son los tres casos: nominativo-raf‘, acusativo-nasb y genitivo-ŷarr). Los tríptotos utilizan las terminaciones –un, –an, –in para las palabras indeterminadas, y las mismas sin la –n final para las determinadas.

2º- Los díptotos: Algunas palabras (sobre todo, la mayoría los nombres propios) sólo admiten dos casos, una terminación para el sujeto (–u) y otra para los demás casos (–a). No aceptan ningún tipo de tanwîn ni la terminación –i. Por ser casi siempre nombres propios, no llevan artículo. Si lo llevaran, con el artículo se vuelven trìptotos (es lo que ocurre, por ejemplo, con los colores del tipo ahmar, rojo: son díptotos sin artículo y tríptotos cuando lo llevan).

3º- Los plurales sanos masculinos: Llevan la terminación –ûn(a) cuando van como sujeto de la frase, y la terminación –în(a) en los demás casos, lleven o no artículo.

4º- Los plurales sanos femeninos: Llevan la terminación –ât(un) cuando son sujeto de la frase, y la terminación –ât(in) en los demás casos. Esto, cuando no llevan artículo, cuando lo llevan es lo mismo sin el tanwîn. No admiten las terminaciones –ân ni –a, al revés de lo que sucedía con los díptotos.

5º- Los duales: Los duales se forman añadiendo a cualquier palabra las terminaciónes –ân(i) cuando van como sujeto, y la terminación –ayn(i) en los demás casos. Al igual que los plurales masculinos sanos, los duales pierden la –n final al principio de idâfa y cuando llevan un posesivo.

6º- Palabras que no se declinan: No se declinan los pronombres, ni los demostrativos, ni las preposiciones, ni las palabras que terminan en alif maqsûra, ni algunos sustantivos como ams(i), ayer (los adverbios deben ir en acusativo), etc.

 

 

 

EJERCICIO 1: Copia primero el texto “Visita de un amigo”, declinándolo por completo. La solución de este ejercicio es la siguiente.

 

صَـديـقــي السَّـيِّـدُ لـُـطـْـفـيُّ أحْـمَـدُ مُـوَظـَّــفٌ في بَــنـْـكِ مِـصْـرَ. حَـضَـرَ مَـعَ بَــعْــضِ أصْـدِقـائِــهِ إلى إسْـبـانـيـا لِلـزِّيــارةِ. إسْــتـَــقـْــبَـلـْـنـا السَّـيِّـدَ لـُـطـْـفـيَّ أمْــسِ. وَفي المَــسـاءِ ذَهَــبْـــــــــنـا إلى مَـطـْـعَــمٍ عَـرَبـيٍّ وَأكـَـلـْــنـا طـَعـامـًا عَـرَبـِـيـًّا وَشَـرِبْـنا كـُـلـُّـنا القـَهْـوة َ. ذهَـبْـنـا بَعْـدَ ذ َلِـكَ إلى سـيـنِـمـا قـَريـبـةٍ مِـن المَـطـْعَـمِ وَشـاهَـدْنـا عُـمَـرَ الشَّـريـفِ في فـيـلـمِ :الدُّكـْـتـورُ جـيـفـاغـو".

 

EJERCICIO 2: Traduce las siguientes oraciones distinguiendo cada uso de kull seguido de nombre.

 

1- كـُلُّ الطـُّلاّبِ مَـوْجـودونَ هُـنـا الآنَ 2- هَـلْ شـاهَـدْتـُمْ كـُلَّ الفـيـلـْمِ؟ 3- هَـلْ كـُلُّ مُـوَظـَّـفٍ في المَـكـْـتـَبِ؟ 4- أكـَـلـْـنـا في كـُلِّ مَـطـْعَـمٍ هُـنـاكَ 5- قـَـرَأ صَـديـقـي كـُلَّ الكِـتـابِ أمْـسِ 6- ذهَـبَ كـُلُّ الأصْـدِقـاءِ إلى المَـسْـرَحِ 7- هَـلْ شـاهَـدَتْ كـُلُّ اِمْـرَأةٍ هَـذا الفـيـلـْمَ؟  8- قـَـرَأتُ كـُلَّ الجُـمْـلـةِ  9- كـُلُّ الأسـاتِـذةِ في هَـذِهِ الجـامِـعـةِ مِـصْـرِيّـونَ 10- ذهَـبْـنـا إلى الصَّـحْـراءِ كـُلَّ سَـنـةٍ

 

1- Todos los estudiantes están ahora aquí. 2- ¿Vosotros visteis toda la película? 3- ¿Cada empleado está en la oficina? 4- Allí comimos en cada restaurante. 5- Mi amigo leyó ayer todo el libro. 6- Todos los amigos fueron al teatro. 7- ¿Cada mujer vio esta película? 8- Leí toda la frase. 9- Todos los profesores de esta universidad son egipcios. 10- Fuimos al Sáhara cada año.

 

EJERCICIO 3: Señala  el género de los siguientes plurales sanos.

مُـدَرِّسـونَ : (M)

 

1- أسْـتـاذاتٌ أجْـنـَبـِيّـاتٌ ( )  2- مَـوْجـودونَ ( ) 3- مِـنَ المُـوَظـَّـفـيـنَ ( ) 4- صَـديـقـاتٌ جَـديـداتٌ ( ) 5- مُـدَرِّسـاتٌ ( ) 6- السِّـكـْـرِتـيـرونَ المَـشْـهـورونَ ( ) 7-  لِـمُـدَرِّسـيـنَ عَـرَبٍ ( ) 8- مِـنَ الزّائِـراتِ ( )  9-  الطـّالِـبـاتُ المَـوْجـوداتُ ( )

 

1- أسْـتـاذاتٌ أجْـنـَبـِيّـاتٌ (F)  2- مَـوْجـودونَ (M) 3- مِـنَ المُـوَظـَّـفـيـنَ (M) 4- صَـديـقـاتٌ جَـديـداتٌ (F) 5- مُـدَرِّسـاتٌ (F) 6- السِّـكـْـرِتـيـرونَ المَـشْـهـورونَ (M) 7-  لِـمُـدَرِّسـيـنَ عَـرَبٍ (M) 8- مِـنَ الزّائِـراتِ (F)  9-  الطـّالِـبـاتُ المَـوْجـوداتُ (F)

 

EJERCICIO 4: Sustituye la palabra subrayada por el nominativo plural adecuado de los términos propuestos.

 شـاهَـدَ (هُـوَ) فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا

المُـدَرِّس :  شـاهَـدَ المُـدَرِّسـونَ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا

 

 1- المُـوَظـَّف 2- السِّـكـْـرِتـيـرة الأجْـنـَبـيّـة 3- الطـّالِـبـة الجَـديـدة 4- الأسْـتـاذ المَـشْـهـور 5- صَـديـقـَتـي 6- المُـدَرِّسـة التـّونِـسِـيّـة 7- الطـّالِـب الجـامِـعِـيّ 8- الطـّالِـبـة الجـامِـعِـيّـة

 

1- المُـوَظـَّف: شـاهَـدَ المُـوَظـَّفـونَ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا 2- السِّـكـْـرِتـيـرة الأجْـنـَبـيّـة: شـاهَـدَت السِّـكـْـرِتـيـراتُ الأجْـنـَبـيّـاتُ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا 3- الطـّالِـبـة الجَـديـدة: شـاهَـدَت الطـّالِـبـاتُ الجَـديـداتُ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا 4- الأسْـتـاذ المَـشْـهـور: شـاهَـدَ الأسـاتِـذة ُ المَـشْـهـورونَ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا 5- صَـديـقـَتـي: شـاهَـدَت صَـديـقـاتـي فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا 6- المُـدَرِّسـة التـّونِـسِـيّـة: شـاهَـدَت المُـدَرِّسـاتُ التـّونِـسِـيّـاتُ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا 7- الطـّالِـب الجـامِـعِـيّ: شـاهَـدَ الطـُّلاّبُ الجـامِـعِـيّـونَ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا 8- الطـّالِـبـة الجـامِـعِـيّـة: شـاهَـدَت الطـّالِـبـاتُ الجـامِـعِـيّـاتُ فـيـلـْمـًا أجْـنـَـبـِـيـًّا

 

EJERCICIO 5: Sustituye la palabra subrayada por el acusativo plural de los términos propuestos.

 

المُـوَظـَّف:   شـاهَـدْتُ المُـوَظـَّفـيـنَ في المَـكـْـتـَـبِ (vi a los empleados en la oficina)

 

1- المُـديـرة الأجْـنـَبـِيّـة 2- الأسْـتـاذة الجـامِـعِـيّـة 3- المُـدَرِّس المَـغْـرِبـيّ 4- مُـدَرِّس اللـُّـغـة العَـرَبـِـيّـة 5- صَـديـقـُـهُ 6- سِـكـْـرِتـيـر المُـديـر 7- الطـّالِـبـة الجَـديـدة 8- المُـدَرِّسـة اللـُّبْـنـانِـيّـة 9- صَـديـقـَـتـُـهـا

 

1- المُـديـرة الأجْـنـَبـِيّـة: شـاهَـدْتُ المُـديـراتِ الأجْـنـَبـِيّـاتِ في المَـكـْـتـَـبِ 2- الأسْـتـاذة الجـامِـعِـيّـة: شـاهَـدْتُ الأسْـتـاذاتِ الجـامِـعِـيّـاتِ في المَـكـْـتـَـبِ 3- المُـدَرِّس المَـغْـرِبـيّ: شـاهَـدْتُ المُـدَرِّسـيـنَ المَـغـارِبـة َ في المَـكـْـتـَـبِ 4- مُـدَرِّس اللـُّـغـة العَـرَبـِـيّـة: شـاهَـدْتُ مُـدَرِّسـي اللـُّـغـةِ العَـرَبـِـيّـةِ في المَـكـْـتـَـبِ 5- صَـديـقـُـهُ: شـاهَـدْتُ أصْـدِقـاءَهُ في المَـكـْـتـَـبِ 6- سِـكـْـرِتـيـر المُـديـر: شـاهَـدْتُ سِـكـْـرِتـيـري المُـديـرِ في المَـكـْـتـَـبِ 7- الطـّالِـبـة الجَـديـدة: شـاهَـدْتُ الطـّالِـبـاتِ الجَـديـداتِ في المَـكـْـتـَـبِ 8- المُـدَرِّسـة اللـُّبْـنـانِـيّـة: شـاهَـدْتُ المُـدَرِّسـاتِ اللـُّبْـنـانِـيّـاتِ في المَـكـْـتـَـبِ 9- صَـديـقـَـتـُـهـا: شـاهَـدْتُ صَـديـقـاتِـهـا في المَـكـْـتـَـبِ

 

EJERCICIO 6: Forma idâfas o nombres con posesivo con las palabras entre paréntesis.

 

حَـضَـرَ (طـُـلاَب + هُـمْ) إلى الصَّـفِّ : حَـضَـرَ طـُـلاَبـُـهُـمْ إلى الصَّـفِّ

 

1- شـاهَـدَ (مُـدَرِّسـون + اللـُّغـة العَـرَبـِـيّة) فـيـلـْـمـًا عَـرَبـِـيـًّا 2- هَـلْ أصْـدَرَ (أسـاتِـذة + أنـتـُم) كِـتـابـًا هَـذِهِ السَّـنـة َ؟ 3- شـاهَـدْنـا (طـُلاّب + نـَحْـنُ) في السّـيـنِـمـا 4- هَـل اِسْـتـَقـْـبَـلَ الرَّئـيـسُ (مُـوَظـَّـفـون + هُـوَ) الجُـدُدَ؟ 5- (السِّـكـْـرِتـيـرات + المُـديـر) مَـوْجـوداتٌ في المَـكـْـتـَـبِ 6- كـُلُّ (أصْـدِقـاء + أنـا) في هَـذا المَـطـْـعَـمِ 7- هَـل اِسْـتـَـمَـعْـتَ إلى (مُـدَرِّسـون + أنـتَ)؟  8- ذهَـبَـتْ (صَـديـقات + هُـنَّ) إلى المَـسْـرَحِ 9- رَجَعَ (مُـدَرِّسون + أنا) إلى المَـدْرَسةِ 10- دَرَّسَـتْ (أسْـتاذة + هِـيَ) في جامِـعةِ القاهِـرةِ 

 

1- شـاهَـدَ مُـدَرِّسـو اللـُّغـةِ العَـرَبـِـيّـةِ فـيـلـْـمـًا عَـرَبـِـيـًّا 2- هَـلْ أصْـدَرَ أسـاتِـذ َتـُـكـُمْ كِـتـابـًا هَـذِهِ السَّـنـة َ؟ 3- شـاهَـدْنـا طـُلاّبَـنـا في السّـيـنِـمـا 4- هَـل اِسْـتـَقـْـبَـلَ الرَّئـيـسُ مُـوَظـَّـفـيـهِ الجُـدُدَ؟ 5- سِـكـْـرِتـيـراتُ المُـديـرِ مَـوْجـوداتٌ في المَـكـْـتـَـبِ 6- كـُلُّ أصْـدِقـائـي في هَـذا المَـطـْـعَـمِ 7- هَـل اِسْـتـَـمَـعْـتَ إلى مُـدَرِّسـيـكَ؟ 8- ذهَـبَـتْ صَـديـقـاتـُـهُـنَّ إلى المَـسْـرَحِ 9- رَجَـعَ مُـدَرِّسـِيَّ إلى المَـدْرَسـةِ 10- دَرَّسَـتْ أسْـتـاذ َتـُـهـا في جـامِـعـةِ القـاهِـرةِ 

 

EJERCICIO 7: Concierta los verbos del ejemplo con el sujeto que se da.

 

هُـوَ : أكـَلَ الكـَبـابَ وَشَـرِبَ القـَـهْـوة َ

 

1- هُـمْ  2- نـَحْـنُ  3- أنـا  4- أنـتـُمْ 5 - هُـنَّ 6 - أنـتـُنَّ  7- سـامـي  8- وِدادُ  9- المُـوَظـَّفـونَ  10- أنـتَ وَأنـتِ وَهُـوَ  11- وِدادُ وَفـاطِـمـة ُ وَهِـنـْـدُ  12- أنـتَ وَأنـتَ وَأنـتَ 13- فـَريـدٌ وَسـامـي وَنـَجـيـبٌ  14- أنـتِ وأنـتِ وَأنـتِ 15- فـَريـدٌ وَمَـرْيَـمُ وَنـَجـيـبٌ  16- سَـمـيـرة ُوَمَـرْيَـمُ وَنـَجـيـبٌ

 

1- هُـمْ أكـَلـوا الكـَبـابَ وَشَـرِبـوا القـَـهْـوة 2- نـَحْـنُ أكـَلـْنـا الكـَبـابَ وَشَـرِبْـنـا القـَـهْـوة 3- أنـا أكـَلـْتُ الكـَبـابَ وَشَـرِبْـتُ القـَـهْـوة 4- أنـتـُمْ أكـَلـْـتـُم الكـَبـابَ وَشَـرِبْـتـُم القـَـهْـوة 5 - هُـنَّ أكـَلـْنَ الكـَبـابَ وَشَـرِبْـنَ القـَـهْـوة 6 - أنـتـُنَّ أكـَلـْتـُنَّ الكـَبـابَ وَشَـرِبْـتـُنَّ القـَـهْـوة 7- سـامـي أكـَلَ الكـَبـابَ وَشَـرِبَ القـَـهْـوة 8- وِدادُ أكـَلـَت الكـَبـابَ وَشَـرِبَـت القـَـهْـوة 9- المُـوَظـَّفـونَ أكـَلـوا الكـَبـابَ وَشَـرِبـوا القـَـهْـوة 10- أنـتَ وَأنـتِ وَهُـوَ أكـَلـْـتـُم الكـَبـابَ وَشَـرِبْـتـُم القـَـهْـوة 11- وِدادُ وَفـاطِـمـة ُ وَهِـنـْـدُ أكـَلـْنَ الكـَبـابَ وَشَـرِبْـنَ القـَـهْـوة 12- أنـتَ وَأنـتَ وَأنـتَ أكـَلـتـُم الكـَبـابَ وَشَـرِبْـتـُم القـَـهْـوة 13- فـَريـدٌ وَسـامـي وَنـَجـيـبٌ أكـَلـوا الكـَبـابَ وَشَـرِبـوا القـَـهْـوة 14- أنـتِ وأنـتِ وَأنـتِ أكـَلـْتـُنَّ الكـَبـابَ وَشَـرِبْـتـُنَّ القـَـهْـوة 15- فـَريـدٌ وَمَـرْيَـمُ وَنـَجـيـبٌ أكـَلـوا الكـَبـابَ وَشَـرِبـوا القـَـهْـوة 16- سَـمـيـرة ُوَمَـرْيَـمُ وَنـَجـيـبٌ أكـَلـوا الكـَبـابَ وَشَـرِبـوا القـَـهْـوة

 

EJERCICIO 8: Contesta a las siguientes preguntas según el esquema del ejemplo y poniendo el verbo en la persona adecuada.

 

هَـلْ ذهَـبْـتـُمْ إلى المَـطـْـعَـمِ؟:  نـَعَـم، ذهَـبْـنـا إلى المَـطـْعَـمِ

 

1- هـل شـاهَـدْتـُم فـيـلـْمـًا جَـديـدًا؟ 2- هَـل أكـَلـْـتـُم الكـُبـّة؟ 3- هـل شَـرِبْـتـُم قـَهْـوة ً عَـرَبـِيّـة ً؟ 4- هَـل دَرَسْـتـُم اللـُّغـة َ الإطالِـيّـة َ؟ 5- هَـل قـَرَأتـُم كِـتـابَ الأسْـتـاذِ؟ 6- هَـل اِسْـتـَمَـعْـتـُم إلى المُـحـاضَـرةِ؟ 7- هَـل اِسْـتـَقـْـبَـلـْـتـُم الرَّئـيـسَ؟  

 

1- هـل شـاهَـدْتـُم فـيـلـْمـًا جَـديـدًا؟: نـَعَـم، شـاهَـدْنـا فـيـلـمـًا جَـديـدًا 2- هَـل أكـَلـْـتـُم الكـُبـّة؟: نـَعَـم، أكـَلـْنـا الكـُبّـة َ 3- هـل شَـرِبْـتـُم قـَهْـوة ً عَـرَبـِيّـة ً؟: نـَعَـم، شَـرِبْـنـا قـَهْـوة ً عَـرَبـيّـة ً 4- هَـل دَرَسْـتـُم اللـُّغـة َ الإطالِـيّـة َ؟: نـَعَـم، دَرَسْـنـا اللـغـة َ الإطـالِـيّـة َ 5- هَـل قـَرَأتـُم كِـتـابَ الأسْـتـاذِ؟: نـَعَـم، قـَرَأنـا كِـتـابَ الأسْـتـاذِ 6- هَـل اِسْـتـَمَـعْـتـُم إلى المُـحـاضَـرةِ؟: نـَعَـم، اِسْـتـَمَـعْـنـا إلى المُـحـاضَـرةِ 7- هَـل اِسْـتـَقـْـبَـلـْـتـُم الرَّئـيـسَ؟: نـَعَـم، اِسْـتـَقـْبَـلـْـنـا الرَّئـيـسَ 

 

EJERCICIO 9: Contesta a las siguientes preguntas, poniendo el verbo en la persona adecuada.

 

هَـل ذهَـبـوا إلى السّـيـنِـمـا :  نـَعَـم، ذهَـبـوا إلى السّـيـنِـمـا

 

1- هَـل أكـَلْـتِ الكُـبّـة َ؟ 2- هَـل أصْـدَرَتْ كِـتـابـًا جَـديـدًا؟ 3- هَـل اِسْـتـَقـْبَـلـْـتـُـم المُـديـرَ؟ 4- هَـل دَرَسَـت الدَّرْسَ الأوَّلَ؟ 5- هَـل ذهَـبْـنَ إلى المَـسْـرَحِ؟ 6- هَـل قـَرَأتَ الجُـمْـلـة َ؟ 7- هَـل اِسْـتـَمَـعْـتِ إلى مُـحـاضَـرةِ الأسْـتـاذِ؟ 8- هَـل ذهَـبْـتـُنَّ إلى بَـيْـروتَ؟ 9- هَـل شَـرِبـوا قـَهْـوة ً عَـرَبـِيّـة ً؟ 10- هَـل أكـْمَـلـْنَ الدِّراسـة َ في تِـلـْـكَ الجـامِـعـةِ؟ 11- هَـل رَجَـعْـتـُم إلى الشَّـرْقِ الأوْسَـطِ؟

 

1- هَـل أكـَلْـتِ الكُـبّـة َ؟: نـَعَـمْ، أكـَلـْتُ الكـُبّـة َ 2- هَـل أصْـدَرَتْ كِـتـابـًا جَـديـدًا؟: نـَعَـمْ، أصْـدَرَت كِـتـابـًا جَـديـدًا 3- هَـل اِسْـتـَقـْبَـلـْـتـُـم المُـديـرَ؟: نـَعَـمْ، اِسْـتـَقـْـبَـلـْـنا المُـديـرَ  4- هَـل دَرَسَـت الدَّرْسَ الأوَّلَ؟: نـَعَـمْ، دَرَسَـت الدَّرْسَ الجَـديـدَ 5- هَـل ذهَـبْـنَ إلى المَـسْـرَحِ؟: نـَعَـمْ، ذهَـبْـنَ إلى المَـسْـرَحِ 6- هَـل قـَرَأتَ الجُـمْـلـة َ؟: نـَعَـمْ، قـَرَأتُ الجُـمْـلـة َ 7- هَـل اِسْـتـَمَـعْـتِ إلى مُـحـاضَـرةِ الأسْـتـاذِ؟: نـَعَـمْ، اِسْـتـَـمَـعْـتُ إلى مُـحـاضَـرةِ الأسْـتـاذِ 8- هَـل ذهَـبْـتـُنَّ إلى بَـيْـروتَ؟: نـَعَـمْ، ذهَـبْـنـا إلى بَـيْـروتَ  9- هَـل شَـرِبـوا قـَهْـوة ً عَـرَبـِيّـة ً؟: نـَعَـمْ، شَـرِبـوا قـَهْـوة ً عَـرَبـِيـّة ً 10- هَـل أكـْمَـلـْنَ الدِّراسـة َ في تِـلـْـكَ الجـامِـعـةِ؟: نـَعَـمْ، أكـْمَـلـْـنَ الدِّراسـة َ في تِـلـْكَ الجـامِـعـةِ  11- هَـل رَجَـعْـتـُم إلى الشَّـرْقِ الأوْسَـطِ؟: نـَعَـمْ، رَجَـعْـنـا إلى الشَّـرْقِ الأوْسَـطِ

 

EJERCICIO 10: Pon en la persona adecuada el verbo que hay entre paréntesis y traduce.

 

أصْـدِقـائــي (حَـضَـرَ) إلى المَـطـْعَـمِ :  أصْـدِقـائــي حَـضَـروا إلى المَـطـْعَـمِ (mis amigos acudieron al restaurante)

 

1- (رَجَـعَ) المُـدَرِّسـاتُ إلى مَـدْرَسَـتِـهـِنَّ 2- (اِسْـتـَـمَـعَ) الطـُّلاّبُ إلى مُـحـاضَـرَتـي 3- المُـوَظـَّفـونَ (اِسْـتـَـقـْـبَـلَ) مُـديـرَهُـم 4- (أصْـدَرَ) أسْـتـاذ ُ التـّاريـخِ الإسْـلامِيِّ كِـتـابـًا ثـانِـيـًا 5- صَـديـقـاتـُنـا (اِنـْـتـَـقـَلَ) إلى بَـيْـروتَ 6- الأسـاتِـذة ُ (ذهَـبَ) إلى مَـكـْـتـَـبِ الرَّئـيـسِ 7- (دَرَّسَ) المُـدَرِّسـاتُ في مَـدْرَسـةٍ ثـانـَوِيّـةٍ 8- الأسـاتِـذة ُ (رَجَـعَ) إلى الجـامِـعـةِ 9- (ذهَـبَ) الطـُّلاّبُ إلى المَـتـْـحَـفِ

 

1- رَجَـعَـت المُـدَرِّسـاتُ إلى مَـدْرَسَـتِـهـِنَّ (volvieron las maestras a su escuela) 2- اِسْـتـَـمَـعَ الطـُّلاّبُ إلى مُـحـاضَـرَتـي (los estudiantes escucharon mi conferencia) 3- المُـوَظـَّفـونَ اِسْـتـَـقـْـبَـلـوا مُـديـرَهُـم (los empelados recibieron a su director) 4- أصْـدَرَ أسْـتـاذ ُ التـّاريـخِ الإسْـلامِيِّ كِـتـابـًا ثـانِـيـًا (el profesor de Historia Islámica publicó un segundo libro) 5- صَـديـقـاتـُنـا اِنـْـتـَـقـَلـْنَ إلى بَـيْـروتَ (nuestras amigas se trasladaron a Beirut) 6- الأسـاتِـذة ُ ذهَـبـوا إلى مَـكـْـتـَـبِ الرَّئـيـسِ (los profesores fueron al despacho del Rector) 7- دَرَّسَـت المُـدَرِّسـاتُ في مَـدْرَسـةٍ ثـانـَوِيّـةٍ (las maestras enseñaron en una escuela secundaria) 8- الأسـاتِـذة ُ رَجَـعـوا إلى الجـامِـعـةِ (los profesores volvieron a la universidad) 9- ذهَـبَ الطـُّلاّبُ إلى المَـتـْـحَـفِ (los estudiantes fueron al museo)

 

EJERCICIO 11: Vuelve a leer el texto “Visita de un amigo”, y luego completa las siguientes frases.

 

1- بَـعْـضُ أصْـدِقـاءِ السَّـيِّـدِ لـُـطْـفِـيَّ ..... 2- بَـعْـدَ اِنـْتِـهـاءِ الزِّيـارةِ رَجَـعَ السَّـيِّـدُ لـُطـْفِتيُّ .... 3- في إسْـبـانـيـا أكـَلَ السَّـيِّـدُ لـُطـْفِـيُّ .... وَشَـرِبَ ... 4- شـاهَـدَ السَّـيِّـدُ لـُطـْفِـيُّ فـيـلـْـمـًا في سـيـنِـمـا .... 5- "الدُّكـْـتـورُ جيـفـاغـو" ....

 

1- بَـعْـضُ أصْـدِقـاءِ السَّـيِّـدِ لـُـطْـفِـيَّ حَـضَـروا إلى إسْـبـانـيـا لِلـزِّيـارة 2- بَـعْـدَ اِنـْتِـهـاءِ الزِّيـارةِ رَجَـعَ السَّـيِّـدُ لـُطـْفِـيُّ إلى مِـصْـرَ 3- في إسْـبـانـيـا أكـَلَ السَّـيِّـدُ لـُطـْفِـيُّ طـَعـامـًا عَـرَبـِيـًّا وَشَـرِبَ قـَهـْوة ً 4- شـاهَـدَ السَّـيِّـدُ لـُطـْفِـيُّ فـيـلـْـمـًا في سـيـنِـمـا قـَريـبـةٍ مِـن المَـطـْعَـمِ 5- "الدُّكـْـتـورُ جيـفـاغـو" هُـوَ الفـيـلـْمُ في هَـذِهِ السّـيـنِـمـا

 

EJERCICIO 12: Sustituye con los términos propuestos los correspondientes de la oración del ejemplo, encadenando los cambios realizados. Traduce las oraciones resultantes.

 

ذهَـبَ بَـعْـضُ المُـدَرِّسـيـنَ إلى المَـطـْـعَـمِ algunos maestros fueron al restaurante

 

1- الطـُّلاَب 2- الجـامِـعـة 3- رَجَـعَ مِـنْ 4- كـُلّ 5- هُـمْ 

 

1- الطـُّلاَب: ذهَـبَ بَـعْـضُ الطـُّلاّبِ إلى المَـطـْـعَـمِ (algunos estudiantes fueron al restaurante) 2- الجـامِـعـة: ذهَـبَ بَـعْـضُ الطـُّلاّبِ إلى الجـامِـعـةِ (algunos estudiantes fueron a la universidad) 3- رَجَـعَ مِـنْ: رَجَـعَ بَـعْـضُ الطـُّلاّبِ مِـن الجـامِـعـةِ (algunos estudiantes volvieron de la universidad) 4- كـُلّ: رَجَـعَ كـُلُّ الطـُّلاّبِ مِـن الجـامِـعـةِ (todos los estudiantes volvieron de la universidad) 5- هُـمْ: رَجَـعَ كـُلـُّهُـمْ مِـن الجـامِـعـةِ (todos ellos volvieron de la universidad)

 

EJERCICIO 13: Pon las palabras subrayadas de las siguientes oraciones en masculino plural, en femenino singular y en femenino plural, haciendo los cambios necesarios.

 

1- المُـوَظـَّـف اللـُّبْـنـانِـيُّ ذهَـبَ لِـزِيـارةِ صَـديـقِــهِ 2- شـاهَـدْتُ سِـكـْرِتـيـرَ الرَّئـيـسِ في مَـكـْـتـَـبـِـهِ 3- هَـل اِسْـتـَمَـعْـتَ إلى مُـدَرِّسِــكَ؟

 

1- المُـوَظـَّـف اللـُّبْـنـانِـيُّ ذهَـبَ لِـزِيـارةِ صَـديـقِــهِ؛ المُـوَظـَّـفـونَ اللـُّبْـنـانِـيّـونَ ذهَـبـوا لِـزِيـارةِ صَـديـقِــهـِمْ؛ المُـوَظـَّـفـة ُ اللـُّبْـنـانِـيّـة ُ ذهَـبَـتْ لِـزِيـارةِ صَـديـقِــهـا؛ المُـوَظـَّـفـاتُ اللـُّبْـنـانِـيّـاتُ ذهَـبْـنَ لِـزِيـارةِ صَـديـقِــهـِنَّ 2- شـاهَـدْتُ سِـكـْرِتـيـرَ الرَّئـيـسِ في مَـكـْـتـَـبـِـهِ؛ شـاهَـدْتُ سِـكـْرِتـيـري الرَّئـيـسِ في مَـكـْـتـَـبـِـهـِمْ؛ شـاهَـدْتُ سِـكـْرِتـيـرة َ الرَّئـيـسِ في مَـكـْـتـَـبـِـهـا؛ شـاهَـدْتُ سِـكـْرِتـيـراتِ الرَّئـيـسِ في مَـكـْـتـَـبـِـهِـنَّ؛  3- هَـل اِسْـتـَمَـعْـتَ إلى مُـدَرِّسِــكَ؟؛ هَـل اِسْـتـَمَـعْـتَ إلى مُـدَرِّسـيــكَ؟؛ هَـل اِسْـتـَمَـعْـتَ إلى مُـدَرِّسَـتِـكَ؟؛ هَـل اِسْـتـَمَـعْـتَ إلى مُـدَرِّسـاتِـكَ؟  

 

EJERCICIO 14: A partir de las siguientes oraciones, haz preguntas con el término entre paréntesis.

 

1- ذَهَـبَ إلى مِـصْـرَ لِـزِيـارةِ الأصْـدِقـاءِ (لِـمـاذا) 2- أكـَلـوا الكـَبـابَ في مَـطـْعَـمٍ عَـرَبـِيٍّ (أيْـنَ) 3- اِسْـتـَقـْـبَـلـوا الرَّئـيـسَ أمْـسِ (مَـنْ) 4- ذهَـبـوا إلى الشَّـرْقِ الأوْسَـطِ لِـدِراسـةِ العَـرَبـِيّـةِ (لِـمـاذا) 5- أكـْـمَـلـَت الدِّراسـة َ هُـنـاكَ (هَـل) 6- سِـكـْرِتـيـرُ المُـديـرِ مَـوْجـودٌ في مَـكـْتـَـبـِــهِ (ألـَيْـسَ) 7- شَـرِبْـنَ قـَهْـوة ً عَـرَبـِيّـة ً في مَـطـْعَـمٍ (مـاذا) 8- هَـذِهِ كـَلِـمـة ٌ ألـْمـانِـيّـة ٌ (مـا) 9- رَجَـعَـتْ صَـديـقـَتـُهـا إلى بَـيْـروتَ (إلى أيْـنَ)

 

1-     لِـمـاذا ذَهَـبَ إلى مِـصْـرَ؟  2- أيْـنَ أكـَلـوا الكـَبـابَ؟ 3- مَـن اِسْـتـَقـْـبَـلـوا أمْـسِ؟ 4- لِـمـاذا ذهَـبـوا إلى الشَّـرْقِ الأوْسَـطِ؟ 5- هَـل أكـْـمَـلـَت الدِّراسـة َ هُـنـاكَ؟ 6- ألـَيْـسَ سِـكـْرِتـيـرُ المُـديـرِ مَـوْجـودٌ في مَـكـْتـَـبـِــهِ؟ 7- مـاذا شَـرِبْـنَ في مَـطـْعَـمٍ؟ 8- مـا هَـذِهِ؟ 9- إلى أيْـنَ رَجَـعَـتْ صَـديـقـَتـُهـا؟